Rīgā veido Ļeņina muzeju

Koka namā Cēsu ielā 17 entuziasti sākuši iekārtot Ļeņina muzeju. Abi cer muzeju pilnveidot un atvērt apmeklētājiem.

“Muzeja galvenā ideja – neļaut tautai aizmirst, ka mūsu vēsturē bijuši arī šādi notikumi, kas pie laba gala gan nav noveduši,” par muzeja ideju stāsta Cēsu ielas mājas pārvaldnieks Pēteris Arnis Eizāns. “Skolās par to tagad maz māca, taču vēsture ir tāda, kāda tā ir. Citam Ļeņins ir ļaundaris un terorisma tēvs, citam – svētais.”

Galvenais muzeja saimnieks un idejas autors ir Andris Švaglis. Viņš arī nopircis šo ēku, kas pirms tam bijusi krietni nolaista. Agrāk te saimniekojuši Latvijas sociāldemokrāti, bet reiz uz īsu brīdi te iegriezies pats Ļeņins. A. Švaglis ir izbraucis, tāpēc muzeju Neatkarīgajai izrādīja P. A. Eizāns.

“Ēkas restaurēšanā ieguldījām daudz līdzekļu – strādājām paši, darbojās strādnieki, pārbūvējām, ņēmām kredītus.” P. A. Eizāns uzskaita darbus, kas ieguldīti ēkas restaurācijā. “Taču viss atmaksājas – pirmā stāva telpas izīrējam dažādām firmām, mums pieder blakus esošais veikals, no kura arī nāk nauda.”

Nama pagalmā dižojas piemineklis – Ļeņina galva. Pats muzejs atrodas ēkas otrajā stāvā. Muzejam atvēlētā istaba pagaidām vēl ir visai tukša – apskatāma vien senlaicīga gulta, akmenī veidota Ļeņina galva, sens sienas pulkstenis un pāris gleznu. “Rīkojām talku ēkas sakopšanai, bet eksponātus mums iedeva Kara muzejs,” stāsta P. A. Eizāns. Muzejs vēl neesot pilnībā gatavs.

Ēkas apakšējā stāvā zem Ļeņina labi iekārtojušies dažādi biroji. Kādā no tiem pie sienas ir glezna, kurā attēlots Ļeņins, stāvot pie šī nama durvīm. Tomēr durvju tur nemaz neesot bijis. “Durvis radušās pēc 60. gada,” stāsta P. A. Eizāns. “Toreiz tur bija logs.”

P. A. Eizāns sola, ka ar laiku pie ēkas būs norādes, ka tajā atrodas Ļeņina muzejs. Šobrīd nekas par to neliecina – kaut ārzemnieki no tuvējās viesnīcas to jau paguvuši apskatīt. “Šeit jau reiz bijis Ļeņina muzejs – piecdesmitajos gados te bija memoriālais dzīvoklis,” stāsta P. A. Eizāns. Ar laiku muzeju pilnveidos un radīs iespēju apmeklētājiem to apskatīt, klausoties gidu stāstos, būs arī bukleti. Pagaidām P. A. Eizāns var vien lepoties ar sarkanu vizītkarti, uz kuras ir Ļeņina attēls, un iesāktu ideju.

Vēstures profesors Ilgvars Butulis atzīst, ka nav iespējams pierādīt, kāds ir Ļeņina sakars ar ēku Cēsu ielā 17. “Neviens šodien nevar pierādīt, kur tieši Rīgā Ļeņins uzturējies,” atzīst I. Butulis. “Taču, ja muzeju uztur cilvēki par saviem līdzekļiem un tas nav jāuztur par valsts naudu, kāpēc ne? Tā tomēr ir kultūrvēsturiska vērtība.